Stay golden !

Kaut kāds sviests, kuru nav vērts lasīt.

Mana dzīve, kā zināms, nav tāda pati, idienišķa, kā lielākajai daļai manu vienaudžu. Man ir 17 gadi un 9 gadu garumā esmu pieradusi, ka par mani ikdienā īpaši neviens nerūpējās. Sanāk, ka man īpaša uzmanība netiek pievērsta jau kopš 8 gadu vecuma. Protams, skolas laikā par mani interesējās mani vecvecāki, bet tas notiek sarunājoties pa telefonu. Taču ikdienā es nedzīvoju pie viņiem. Mani vecāki, tas ir atsevišķs stāsts.  Jā..tā nu tas ir.

Pašlaik ir vasara, dzīvoju pie omes. Tā kā dzīvojam vienā mājā, gandrīz vai vienā istabā (dzīvojam abas milzīgā istabā, bet katra savā galā ) ,viņa redz mani katru dienu, ņemot vērā to , viņa arī pamana, kad man kaut kas nav kārtībā , uztraucās par to vai esmu kārtīgi paēdusi, kā arī cenšas mani pasargāt no saaukstēšanās un tamlīdzīgām lietām.

Beidzot, pēc 9 gadu pauzes, es atkal jūtu to , kā tas ir ,kad kādam interesē..it kā jau jauki un tā, un man ir patiess prieks, ka ir kāds, kurš uztraucās, bet šodien sapratu to , ka, jo ilgāk dzīvo patstāvīgi , jo grūtāk ir pierast pie tā, ka kāds cenšas palīdzēt vai uztraucās par tevi.

Dīvaini , bet ar laiku tu pierodi pie tā, ka tev pašam ar visu ir jātiek galā, un sāk pat likties nedaudz kaitinoši  tas, ja kāds uztraucas par daudz,pat ne par daudz, kaitinoši jau sāk šķist tas, ka kāds vispār uztraucās..Jo,kad tu atbildi pats par sevi, nav neviena cilvēka, kas tev aizrāda par to , kad tev ir jāuzvelk jaka un kad nav, kad tu drīksti darīt kaut ko vai nedrīksti. Par to izlem tu pats, izanalizējot , kas būtu prātīgākais lēmums dotajā situācijā.

Es pat īsti nezinu , ko es vēlos ar šo pateikt, laikam jau tikai to , ka vēlos, lai jūs visi, tie kuriem ir cilvēki ,kuri par jums uztaucās IKDIENĀ, nevis tā – pa reizei - , novērētjiet un izbaudiet vēl kādu laiku to, jo vienmēr būs laiks mācīties kļūt patstāvīgam un darīt lietas tā, kā to vēlēsieties jūs, turpretī vēlāk, kad kļūsiet vecāki,  vairs tik daudz par jums neuztrauksies.  Es to vienkārši nespēju izbaudīt, jo man tas liekas ļoti savādi un nepierasti, ka kāds uzskata, ka zin kā man ir labāk. Ir skumji, ka nespēju novērtēt to , ka man kāds vēlas palīdzēt, bet mainīt to es nevaru, tāpēc, tiešām – IZBAUDIET , kamēr jūsu prāts jums vēl to atļauj !